Category
🎥
Short filmTranscript
00:00Piedāvā Averto LV. Preces dārzam un atpūtai.
00:30Arī šeit.
01:00Normūns atzīst, ka šobrīd ir pieņēmis savu līdz šim iespaidīgāko izaicinājumu, jo uzskati, ka dzīvē svarīgākais ir neapstāties, bet iet uz priekšu.
01:10Pretējā gadījumā tu ej atpakaļ.
01:20Labvakar, personības kodā. Šokar mūs vienas ir Austrums klimnīcas vadītājs Normūns Staņējučs.
01:26Labvakar, Normūns.
01:27Labvakar.
01:28Mēs būsim šajā sarunā uz tuļu, jo esam diezgan sen pazīstami, esam bijuši kolēģi.
01:36Jā, un tas pirmais, ko es gribēju vaicāt, es vienmēr es gribēju tev to pavaicāt.
01:42Kā tas ir no ļoti dažādiem biznesiem, ko tu esi vadījis, un no privātā biznesa pāriet uz tādu sarežģītu un smagu darbu tomēr, kā ir darbslimnīcā.
01:57Vadīt tik lielu kolektīvu, visu to, kas tur notiek pie tā, kas notiek arī mūsu veselības aprūpē šobrīd.
02:04Nu, zin kā, tu jau pats zini, kad es esmu strādājis daudzos sarežģītos, lielos uzņēmos, gan starptautiskos, gan vietējos.
02:13Un patiesībā, laikam, tā sarežģītā bija tas, kas man vienmēr ļoti paticis aizraus, un arī tas, ka sarežģīts iesaistītās puses un vispārējais.
02:23Laikam man šis lielākā izmaņa patiesībā bija tas, ko tu teici, kad es pārgāju no privātā uz valsts kapitāla sabiedrību.
02:32Un pirmo reizi es patiešām sāku strādāt gan ar ministrijām, gan ar mierēģiem, gan ar vairākām valsts institūcijām, jo līdz šim jau es īsti to nedarīju.
02:45Es to darīju vienas ar kaut kādām lobby organizācijām vai pārstāvošām vai kaut ko tādu, un pašam man nekad nebija to saskars.
02:52Un, nu jā, laikam, tas ir tāds lielākais jaunums man šajā darbā.
02:57Ja mēs pārējām tagad atpakaļ tavā CV, tad pirms slimnītes tu biji Food Union vadītājs, vēl pirms tam tu biji Akcijas apvierības diena vadītājs, vēl pirms tam...
03:13Ventspils naftā.
03:14Ventspils naftā tu strādāji. Un vēl pirms tam...
03:17Deloitte.
03:18Jā, un vēl pirms tam tu mācījies konkurēdīs universitātā, kas laikam vairs ir neeksist.
03:23Nav.
03:23Bet toreiz tā bija tāda elītes universitāte.
03:26Tā bija. Es biju sastājies visādās skolās, gan Latvijā, gan tur.
03:31Un tad es nolēmu, ka es gribu braukt prom no Latvijas, mācīties kaut kur ārpus Latvijas.
03:37Jo tas likās, nu, gan romantiski, gan arī jēkpilni.
03:40Jo tā bija tāda, nu, amerikāņa universitāte, kur bija neapšaubāms tāds romantismu piesitiens.
03:47Prom no mājām.
03:48Jā, un tas viss, tā kā es domāju, tā arī tas viss notika.
03:52Konkordijas universitāte, ja kāds nezin, tas bija Igaunijā.
03:57Jā, Tallinā.
03:58Man vispār Tallinā ir laikam viena no mīļākajām pilsētām.
04:02Un Tallinā ļoti patīk.
04:04Varbūt tas ir zināmā mērā atmiņas, kas man, protams, bija forši tur mācīties, bet kopumā tā aura un tas vaibs, kas ir Tallinā, man liekas, viņš ir baigi foršais.
04:14Es jau, nu, viņa mazākā Rīga, jā, bet jau pašā laikā man šķiet, ka kopumā viņa ir pozitīvāk.
04:22Tur ir superīgi restorāni, tur forši tur var staigāt.
04:25Man topogrāfīgs idiotis, es tur nevaru apmaldīties, tā ka man tad daudz pluss ir.
04:31Par tādiem puišiem cilvēkiem kā tu, saka, ka viņš ir tā kā piedzimis uz uzrabu karotītu mūtē, tu esi piedzimis ģimenei tādā, kur tēvs tās tēvs bija.
04:44Pagātnēji slavenis rālisks, ka ne labākais mums.
04:46Jā, jā.
04:47Mamma ir profesora bērnu, slimnīca un, nu, tā kā tev vienmēr viss ir tā kā pavēries tā skaisti, viss ceļi.
04:56Tu neesi bijis protestētājs, man liekas, ne, nekad?
04:59Zini, man liekas, ka es tomēr vienmēr izvēlēju savu ceļu, jo skaidrs, ka mamma gribēja, lai es kļūst par ķirūrgu, teica, gribēja, lai es kļūst par autosportistu, ko es zināmā mērā arī kļuvu, bet tomēr es domāju, ka tas mans brauciens uz Stalina, tas jau arī bija savveidu protests, jo pabeidzot pirmo ģimnāziju,
05:25jo es skatīju, ka es varēju varbūt iet uz tiem pašiem fizmotiem, mācīties tālāk vai kaut ko vēl, bet tomēr es izvēlējos aizbraukt, un droši vien, kad
05:35es uzskatu, ka tas bija man arī ļoti vērtīgi, jo tas ir tāds kā tāds risets, tu aizbrauc tur, četris gadus nodzīvo, tu saproti, ko nozīmē dzīvot pašam ar sevi, un ne prom, paļauties vairāk uz sev, un tad tur es arī sāku tādu pirmo, pilno darbu strādāt,
05:53dalotā, un tomēr malais atgriežoties atpakaļ, un tas bija tāds diezgan manu personību arī formējošs posms, es uzskatu.
06:02Tu tā kā pēc izglītības esi finansistis biju, vai?
06:05Jā.
06:05Sākotnē, bet es saprotu, ka tu esi mācījies vēl, un vēl, un vēl, un vēl, viskaut ko.
06:09Zini, es uzskatu, ka man īstenībā man mācīšanās ir ļoti, ļoti svarīgi, jo tas varbūt tas ir kaut kāds tāds arī.
06:17Manas kompleks ir tas, ka man liekas, ka es visu laiku neesu pietiekami daudz iemācījies, pietiekami daudz uzzinājies, un kad es varbūt neesu cienīgs būt tur, kur es esmu, un man kaut kas jādara vairāk, lai es patiesībā pat pamatot to, ka es tur esmu.
06:34Un man šķiet, ka tādā, tas arī ir viena no tām, kas mani dzene mācīties visu laiku, jo es pabeidzu to Igaunijas, Amerikas universitāti, tad strādāju Deloitte'ā, es mācījos to profesionālo kvalifikāciju Amerikā, kas bija tieši par biznesu vērtēšanu, finanšu modelēšanu, tad es pabeidzu uz viedru augstskolu maģistratūru,
06:58un tagad es iestājos, man paņēmu Harvardā arī uz tādu līderības programmu, jo man šķiet, ka tieši tā mācīšanās un ziņkārība un pastāvīgi vēl mums dot jautājums, tas, priekš man, tas ir ārkārtīgi svarīgi,
07:13jo patiesībā tas daļā atjauno man arī pēc darba, tas man dod spēks, man dod ļoti daudz idejas, un tas man dod satikt unikāls cilvēks,
07:24jo tikai tādā veidā atrodoties tajās mikro burbuļos, tu satiec arī sev līdzīgi domājušas, tie, kas grib mācīties, tie, kas ir gatavi varbūt uzdot šos nērtos jautājumus,
07:37un varbūt paskatīties to vismazliet savādāk un padarīt to apkārtne sev labāku rīt, kā viņa bija šodien.
07:46Bet kā tas ir, teiksim, tu stāstīji, pirms mēs sākām te kadrā runā, tu stāstīji, ka tev uzaicināja Harvardā. Kā tas no tie?
07:57Jā, es esmu tādā klubā, kas saucās Young President Organization, tad ir vadītāji no visu pasaules,
08:04vai uzņēma īpašnieku vai vadītāji, un Harvardā tur ir tāda programma, kas ir ārkārtīgi pieprasīta,
08:13un tur piesakās tas gaidīšanas laiks, tur varbūt 5-8 gadu, kad tev pieņem, un viņi katru gadu izvērtē 200 dalībniekus no visas pasaules,
08:26ko viņi uzaicina uz šo programmu, un tad tu nedēļu pavadīji Bostonā, skolā, kopā mācoties ar unikāliem profesoriem,
08:37bet laikam atkal priekš manis viena no lielākajām vērtībām ir šie kontakts, šie zināšanas,
08:43jo tu tiešām pavadi vairāk kā 12 stundas mācoties kopā, darba grupās, un tu nodabini ļoti ciešas saitas,
08:50un tev ir arī ļoti atkārtlātas sarunas arī par personīgām lietām, un tādā veidā tu faktiski veido tādas ļoti labas paziņas visā pasaulē,
09:00visos kontinentos, sev līdzīgi domājošas, protams, viņi viss ir ļoti veiksmīgi cilvēki, daudz sasnieguši cilvēki,
09:09un tādā veidā tu kļūst daudz bagātākas, tāpēc, ka tu iemācies, tu uzzini kaut ko jaunu,
09:14tu saskati varbūt lietas jaunā gaismā, kā tas nebija iespējams pirms tam.
09:19Es, cik tev pazīst, es domāju, vienmēr es domāju, ka tu esi, tu esi tāds īsti vizionārs,
09:25tevi vienmēr ļoti labas idejas, tu skaties tā uz priekšu, ko varētu, nu arī tajā laikā, kad mēs kopā strādājām,
09:34uz kā varētu pavirzīt, kā varētu būt labāk, bet, nu nav bijis tā, ka tev vienmēr ir bijis iespēja tomēr to realizēt,
09:42ja ir kaut kādi cilvēki, kaut kur nav sapratuši tevi vai vienkārši nav kaut ko gribējuši,
09:49tā kā no viens puses par tevi tāds priekšsats, ka tu esi cilvēks, kas ir ļoti pašpietiekams,
09:56vienmēr tev viss apmierina, vienmēr tev viss izdodas, bet tev tāpat ir bijis kaut kāds, es neteiktu,
10:05es nevaru atrast latvisku to vārdu, bet, nu, ka nevis ir tā gložas poži izdevies, varbūt ne tevis dēļ.
10:13Jā, paldies, Inga, par tādiem komplementiem. Zini, es, man īstenībā man iedvesmo tas,
10:24ka mēs varam veidot foršas komandas kopā, un kopā arī ar tevi strādājot, tas bija brīnišķīgs laiks,
10:31jo mēs izveidojam fantastisku komandu, un tad, kad tu esi izveidojis to kopējo komandu,
10:37tu sasniedz tādas rezultātas, ko viņi neiedomāja, liekas, nu, to nevar izdarīt.
10:42Tāpat kā, ka mēs kopā strādājām dienā, vai ne? Mēs tik daudz unikālas lietas izdarījām,
10:47pa kurām pēc tam vēl gadiem daudz runāja un atsaucās, bet es domāju,
10:53ka priekš manis, ejot visu šo ceļu cauri visiem šiem uzņēmiem, viens no kritērijiem ir bijis man palikt
11:03uzticīgām, manām vērtībām un manai pieeji. Un pēc tam faktiski veidot jau apkārt,
11:11un ko es arī tev teicu, pirms mēs sākām ierakstīt, to, ka es esmu ārkārt tik bagāts ar to,
11:16ka man ir brīnišķīgi paziņas, man ir tiešām paveicies ar tik brīnišķīgiem cilvēkiem,
11:21kas man ir apkārt, un tas arī man iedvesmo to, ka es gribu kopā izdarīt daudz vairāk,
11:27varbūt, kā mēs katrs atsevišķi varam izdarīt, jo varbūt, jā, ir tas, ka es varu šīs atsevišķās salikšos cilvēks pie galda,
11:36atrast šīs idejas, jo viens no piemēriem, ko man patīk stāstīt šajā ir, kad es food junienā strādāju.
11:44Sanāca tā, ka mēs ļoti īsā laikā, 3-4 gados, mēs veicām, mēs nopirkām astoņos valstīs 11 uzņēmumus,
11:54un mēs viņas likām kopā. Un šīs valsts bija no vienas puses, bija Norvēģija, Dānija, no otras puses tur bija,
12:02nu tur Rumānija, Baltkrievija. Un tad, kad tu pie galda nosēdini Norvēģija un Rumāne,
12:10nu tur tā uzticības līmenis vai tā vēlma kaut ko, pa kaut ko vienoties, nu ir baigi zemā.
12:16Bet gadu laikā tas, kad es panācu, ka viņi viens otrā ieklausījās un saprata, un skaidrs, ka tas ir balstīts uz stereotipiem,
12:25jo stereotipi ir kaut kādu iemeslu pēc, viņi strādā. Un arī tur, šiem balstoties uz šiem stereotipiem,
12:32es izveidoju tādu komandu, kas gan finansiāli bija super veiksmīgi, gan inovatīvi,
12:38jo mēs Eiropas līmenī tikām atzītu par vienu no inovatīvākiem uzņēmiem Eiropā.
12:43Un arī pēc tam jau pati komanda, viņa kļuva tik saliedēt, ka tie gan tie Rumāņi un Norvēģijiem draudzējas,
12:49sazvarnījās un vispārējais. Un tas ir, pa ko man ir milzīgs prieks un lēptums.
12:53Bet tev arī piemīta šī prasme, kaut kā tu esi reizēji tāds, nu tāds, nu elegāns kungs,
13:03kas par ko visi domā, nu jā, nu viņš tur tāds, bet tev ir arī tā cilvēcijas kā siltā attieksme par cilvēkiem,
13:12ka cilvēki pat, kas tev sākumā neuzticās, viņi tev sāk uzticēties.
13:17Es to kopējā darbā es pamanīju, es te tagad nekomplementēju.
13:22Zini? Kā ir, nu ko nozīmē uzticēties?
13:25Tevi drošaini ir tas, ka veidot, ja kuras attiecības sākumā tu patiešām dodi kaut kādu uzticības kredīti,
13:34bet pēc tam tu gribi, lai tas cilvēks arī tu attaisno.
13:38Un tas arī, kā es to uztveru.
13:41Daržreiz tas kredīts man tiek dodas lielāks un dažreiz mazāk, bet patiesībā vienmēr,
13:46lai tu varētu parādīt to, ka tu vari būt tur, kur tu esi, es esi uzskatījis, ka manas jāpierāda.
13:52Arī šeit.
13:53Un tāpēc es domāju, ka kuri tas brīnišķīgums daudz saka, nu, tu tur meklē kompromiss,
13:59tu vienmēr atrod dažādām pretēji domājošām pusēm, kas viņas vieno un kaut kas tāds,
14:06bet tas, man šķiet, tas neatbilst patiesībai.
14:09Jo patiesībā tas, kas man interesē, ir šajā sabiedrībā atrast to, kas ir labākais, un to salikt kopā.
14:17Jo meklējot kompromiss, tu vienmēr izdara kompromiss, un tu saliec kaut kas pa vidu,
14:21un to viņš ir tāds, nu, tāds ne šis, ne tas.
14:24Bet ja tev izdodās savāk šī zvaigzne salikt kopā,
14:27un patiešām katrs no viņiem dars šo unikālo darbu,
14:32kas patiešām ir abrīnojami Latvijas, Eiropas pasaules līmenī,
14:36tad tas ir tas, ka tev, kas man iedvesmo katru dienu iet uz darbu,
14:40lepoties ar to un patiesībā priecāties par to, cik kolosālim cilvēkiem es esmu kopā.
14:48To darot, tu saskaries ar ļoti daudziem ietekmīgiem cilvēkiem,
14:54vagātiem cilvēkiem, un viņiem, viņi patiešām tic,
15:01nu, ka viņi ir tādā pusdieva statusā.
15:03Un patiesībā ļoti daudziem, nu, viņiem ir baili.
15:09Piedāvā Averto LV. Preces dārzam un atpūtai.
15:14Piedāvā Averto LV. Preces dārzam un atpūtai.
15:25Tu vienmēr ejas darba ar prieku,
15:29un tev ir bijušas ļoti labas pozīcijas.
15:33Nu, laikam, visu tev dzīvi gan drīzē, ja?
15:36Tu esi bijis materiāli nodrošināts, pateicoties savam darbam.
15:38Labi, es zinu, tev ir bijis viens gadījums.
15:41Es domāju, ka tas nav tikai leģenda,
15:43ka faktiski tu zaudēji vienu darbu tādēļ,
15:48ka tu izgādi no sapūtas, teikdams,
15:51ar mani neviens tā nerunās.
15:53Nu, ka tu vienmēr esi paturējis to,
15:57nu, to savu stāju.
15:59Tā bija, vai ne?
15:59Tā ir, tā ir.
16:01Un tas ir, tas ir,
16:04jo atrodoties daudzos šajos amatos,
16:09tu vari zaudēt šo saiknu realitāti,
16:12un skaidrs, ka arī,
16:17es domāju, ka Latvijā vēl jau projām tā ir liela problēma,
16:20ka ļoti daudz vīriešu, patiesībā,
16:21ja tieši šie vadītāji,
16:23un patiesībā es vienmēr centies visu,
16:27ar kur iespējams runāt un censties visu,
16:29ko, lai patiešām es varētu šo līdzi var rast,
16:32jo es ticu,
16:33ka tas gan sabiedrībai,
16:35gan šīm mikrosabiedrībām uzņēmos
16:36dod lielu vērtību un to balansu,
16:40nu, gan finansiāli, gan emocionāli visādā ziņā.
16:43Un to darot,
16:46tu saskaries ar ļoti daudziem ietekmīgiem cilvēkiem,
16:51bagātiem cilvēkiem,
16:53un viņiem,
16:54viņi patiešām tic,
16:58nu, ka viņi ir tādā pusdieva statusā.
17:01Un patiesībā,
17:03ļoti daudziem, nu, viņiem ir bail.
17:08Viņi negriba viņiem konfliktēt,
17:10viņiem bail, viņiem strīdēties ir.
17:13Un, protams, arī man sākumā
17:16ar viņiem daudziem strādā,
17:18jo daudzās no šiem pozīcijām dažādos,
17:20tur visu cauri karjeru,
17:22tu vienmēr tādiem es saskāries.
17:24Un, kā es ar to esi tic,
17:27galā ir tas, ka es uz to skatos,
17:29un es esmu saprats, ka patiesībā jau
17:32es esu lielāks pa viņiem,
17:34pa to, ka ja es nesāku lamāties,
17:37es nesāku uzcepties,
17:38un man nav jāpazemot cits cilvēks,
17:40lai es varētu parādīt savu punktu,
17:42savu domu,
17:44tad patiesībā man ir jābūt viņu žāli,
17:47ka viņš tāds ir.
17:48Un līdz ar to es esmu vienmēr lepojies
17:51ar tiem cilvēkiem,
17:52kas man ir apkārt,
17:53kas, protams, ir saistīts gan ar audzināšanu ģimenei,
17:56gan ar izglītību,
17:57kas var būt inteliģenti cilvēki,
18:00un kas var dot citiem prieku,
18:02nevis ar naudas vai spēku,
18:05būt tādi
18:06citu cilvēku pazemotāji,
18:10īgūstot kaut kādus īstermiņu labumu sev.
18:13Un, man liekas,
18:15ka tieši ar šo domāšanu
18:16es vienmēr es centies arī
18:18gan strādāt darbos,
18:21gan privātajā dzīvē,
18:22patiešām vērtēt šo cilvēku
18:24inteliģents patiesumu
18:26un to, ka viņi novērtē
18:28to sabiedrību, kurā viņi dzīvo.
18:30Bet vai tas, kā tev šķiet tā?
18:33Es esi arī par to diezgan daudz domājis,
18:35kāpēc vieniem cilvēkiem ir šī stāja mugurkaules,
18:37un nevēlēšanās,
18:38teiksim,
18:39pazemot citus,
18:41un citiem nav,
18:42un tad,
18:43nu, nerunāsim par tiem pusdieviem,
18:44jā, to mēs tā kā apmēram varam iedomāties,
18:46bet ir arī cilvēki,
18:48kas reāli tišām baidās,
18:49kam šķiet,
18:50kad viņš tagad pazaudēs to krēslu,
18:53tad viņi dzīve apstāsies.
18:54Bet, lūk, tu esi dzīves piemērs tam,
18:56ka tu tikai attīsties un eji tālāk,
18:59ja, ka nevajag to savu stāju zaudēt.
19:01Nē, man viegli pateikt,
19:02bet, reāli, tā tas,
19:03kā tu domātas nākt no ģimenes,
19:05vai kā rodās šī?
19:08Protams, ka tā ir lielā mērā,
19:09tā ir audzināšana,
19:11tā ir,
19:12tas ir kaut kāds bērnības traumas,
19:14kam tu pats esi gājis caurtāji,
19:16tavs dzīves pieredzes,
19:17jau man jau šķiet,
19:18ka mēs katrs savā ziņā esam unikāli.
19:21Un, droši vien, nav jau kaut kādi labie
19:22vai slikti cilvēki,
19:24bet vienkārši ir tas,
19:25ka šajā gadījumā mums jārunā par to,
19:27kā tu pats sevi redzi ar to otru.
19:31Un, ja tu var atļauties,
19:32ja tev ir šī finansiālā brīvība atļauties
19:35sevi nepazemot,
19:38tad es domāju,
19:39ka katrs tu izvēlēsies.
19:41Un, droši vien,
19:41ka to, ko mēs zinām arī par Latviju,
19:48un, runājot, mēs zinām,
19:50ka ļoti daudz cilvēku viņiem iespējams,
19:52ka pat viņiem nav tāda luksus iespēja,
19:55kad, nu, atļauties tādu runātu,
19:59bet, nu,
20:02es vienmēr aicinu tomēr mazliet
20:04apsēsties un padomāt,
20:06kas tad tavā dzīvē ir svarīgāk.
20:10Jā, tu paši cīni zaudētu, vai ne?
20:12Tomēr tas man nekās.
20:13Tu atgrūti ļoti grūti.
20:15Vai ne?
20:16Piķi tu nopelnīsi.
20:17Pie visu tā, cik tu esi noslogots vienmēr, ja?
20:20Es zinu, ka tev ir ļoti daudz tādi ekstrēmi,
20:25nevis ļoti daudz ir vairāki ekstrēmi hobiji.
20:28Kā es to redzu, tas ir tāds tāds tāds manas dzīves tāds pagarinājums.
20:33Un man tas ir visu šīs nodarbas.
20:36Es viņus nekad neesmu darījis visus kopā.
20:38Nu, tas ir tā kā pa periodiem.
20:40Un tur bija manas niršanas dienas,
20:42tad bija manas autosporta dienas.
20:44Un tas man tam gadu bija pašā pašā agrā bērnībā.
20:47Un tad kaut kāds tagad 15-20 gadus apakaļ.
20:51Un tagad pēdējos kaut kādus 8-10 gadus,
20:55tā ir riteņbraukšana.
20:57Un tā riteņbraukšana patiešķībā man ir ārkārtīgi svarīga.
21:01Jo šis treniņu process,
21:03tas, ka tu pavadi tur 3-4-5 stundas uz velosipēdu,
21:07tas ir zinām veidi meditācija.
21:09Tas ir laiks ar sev,
21:10jo, nu, ikdienā esot vadītājiem,
21:15tu ļoti daudz komunicētu cilvēkiem.
21:19Un, nu, vismaz man tas atņem enerģiju.
21:24Un visiem atņem manai.
21:26Un tāpēc man ir šis laiks ar man,
21:29lai es varētu vismaz bišķiņi sakārtot domas
21:32vai nedomāt neko.
21:33Bet, nu, tā kā ļoti vienkārši gan smadzenējiem,
21:38gan visam tam nervu sistēmā bišķiņi atslēpt.
21:42Un tāpēc šie treniņi ir ļoti labi.
21:44Bet tad sākot trenēties,
21:46ņemot vairāk es esmu tāds ļoti uz panākumiem,
21:49arī pēc personības vērsts cilvēks.
21:55Protams, ka es sāku braukt sacīksties.
21:57Nu, tad es gribēju labāks rezultāts.
21:59Un tad es sāku vairāk trenēties,
22:01tad es sāku braukt vairāk sacīksties,
22:03varētu trenēties, un tā, un tā, un tā.
22:05Līdz bija kaut kāda gada,
22:06kad es vienu gadu laikā ar velspēdi
22:07nobraucu kaut kāds 13, 14 tūkstoši kilometrus.
22:11Tas bija, nu, ritīgi vairāk,
22:12kā es nobraucu mašīnu gadu laikā.
22:15Un tad es nobraucu vairākas tās garās sacīksties,
22:18tur Āfrikā, un tur Eiropā, un tā.
22:21Un tur, piemēram, nu,
22:23es tur ar kalnu divri,
22:24ten braucu daudz dienās,
22:26daudz dienu, no septiņas dienas sacīksties.
22:29Katru dienu, septiņdienu laikā, sanāk,
22:31ka tu uzbrauc augšā un lejā kalnos.
22:34Tik augsti, kā būtu divas reizes uzbraukt
22:38Kilimanjāro kalna augšā un lejā.
22:43Nu, jāsakot, trakt daudz pa kalniem
22:45ar velspēdi brauc.
22:47Bet, laikam, tas apvienojušies stāsts
22:50visā tajā tas, ka neviens no viņiem
22:53nav baigieda komandas sporta,
22:55tie visi ir tādi individuālie sporti.
22:56Tie visi ir tie, ka tie prasa arī, zinām,
22:59disciplīnu gatavojoties,
23:01un tie visi ir prasa ļoti lielu disciplīnu
23:04viņas izpildot.
23:06Kas savukārt nozīmē to,
23:08ka, kamēr tu to dari,
23:09tu nevari domāt par savu darbu.
23:11Un, laikam, tas ir tas,
23:12kas man patiešām viņos visos arī patīk.
23:16Tu esi tāds organizāts cilvēks.
23:18Man patīk kārtīgi,
23:19man patīk čeklisti,
23:21man ir dienas saraksts
23:23ar dirbojumu, kas jāaizdara,
23:25un man višas tās lietas patīk.
23:28Bet es zinu vēl tādu stāstu vienu,
23:31jā,
23:32kā tiepazinies ar sievu Ilzi,
23:35ka tu varēsi precizēt,
23:38jo tas, ko es atceros,
23:39bija, ka tu braucu pie Jūrmāls šosei,
23:41vai nu viņi tev apzina,
23:42vai tu viņu apzina,
23:43tu vienkārši ieraudzīgi,
23:44ka smuku mēteni pie stūras sēžu,
23:46un apturēja viņu.
23:47Kā tur bija viss tas stāsts?
23:48Man tajā laikā,
23:49man bija audītei tē,
23:51tas bija rītīgi modīgi,
23:53un tad bija,
23:55tas tie bija Rīga 800 svētki,
23:58mēs ar čomiem,
23:59nu, rītīgi atlaidām Rīgā,
24:00un tā,
24:01un nākošajā dienā,
24:02mums bija sarunāts,
24:02mēs braucām pie viena drauga uz lielu,
24:04braukt ar ūdens slēpēm.
24:07Nu, mēs tad no rīta
24:08sakā pirma tie mašīnā,
24:09un tagad braucām uz to Jūrmālu,
24:11pa Jūrmālu šosei,
24:13un pie krustojuma tur pie Jelgavas ielas,
24:20kas sanāk,
24:20tur pie Auguienas kalnas sanāk,
24:22es skatos,
24:22o, baigi foršais zaķis blaks mašīnā,
24:25sevišu tādu blondīnu.
24:26Nu, es tur sāku mahāties tajā mašīnā,
24:29tur mahājos, mahājos, jā.
24:30Tagad tev bija tā kā jums nolēsts?
24:32Nē, nē, nu, par tādu palodu.
24:33Jā, jā.
24:34Mahāties, un beigās viņi man arī pamana,
24:37es saku, nu, ka vajag braukt malā
24:39un dot manu telefonu savēju.
24:41Un beigās mēs iebraucim iekšā
24:43tur pie Jūrmālu,
24:44kur tas caurlaides ir,
24:45viņi tiešā viņi apstājās,
24:47un tad mēs samainījāmies ar telefoniem,
24:50un apmainījāmies ar telefonu numuriem,
24:53un pēc tam kaut kāds divs dienas vēlāk
24:55mēs devāmies uz randiņu
24:57ar pastaigu gar Jūru.
25:02Un, jā, un tad tagad jau skatoties,
25:04tas bija vairāk kā 20 gadus atpakaļ.
25:0915 gadus atpakaļ mēs aprecējāmies,
25:146 gadus atpakaļ mums piedzīva meitiņa Estera.
25:19Un, jā, un patiesībā tā ir tāda bijusi laikam
25:23tāda mana tā mikropasaula,
25:25kas arī man ir bijusi ļoti svarīga,
25:29nu, kas man arī atbalstījusi.
25:31Jo, nu, es esmu šausmīgs visādās mājas lietās,
25:34es neko nesaprotu, neko nevaru izdarīt,
25:37tāpēc Ilze vienmēr man ir palīdzējies
25:39tāds to praktisko dzīves puses vienmēr man darīt.
25:43Un arī emocionāli skaidrs,
25:45kad ir, nu, ejot sauri gan it sevišķi pārmaiņa brīžiem,
25:50kad tu esi starp tiem darbiem,
25:51kas ir augsts stres, un tas ir,
25:53un tas vienmēr bijis man tāds baigais svarīgais manā dzīvē,
25:57un es ceru, ka es viņu arī kaut ko esi devu.
25:58Bet interesanti, kā apturēt, ir raudzīt,
26:02teiksim, pa Jūrmos šosei braukt,
26:03un apturēt var sievieti, ar kura tu esi kopā ļoti veiksmīgi,
26:09bet izrādās, ka viņi arī ir finansisti.
26:11Tad bija finanša direktāra, un tagad viņi ir finanša direktāra.
26:14Tā atšķirība viņai un man ir,
26:16ka viņi ir īsti finansisti,
26:18jo viņi somiņā vienmēr to lielo kalkulātoru nesā līdz.
26:21Jā, es vēl zinu tādu vienu stāstu,
26:28ka tu vienbrīd gribēji veselīgi ļoti ēst,
26:31un tu izdomāji, ka nevajag pirkt mandeļpienu veikalā,
26:34bet vajag spiest no mandelēm.
26:35Un tad Dīlze pateica,
26:38tev spied pats, kad viņi pirmo reizi.
26:42Pamanī, tu laikam nedzer vērāk to mandeļpienu.
26:44Nē, tad to cūkošanās man, jā,
26:46tā bija jābeidz.
26:48Un tad, nu, man arī visā tie periodi bijuši,
26:50tad man ir tie smūzija periodi bijuši,
26:53kad, nu, ka es katru rītu aiz to smūzijas,
26:55un tad tas kaimiņš man vienu dienu,
26:57viņš saka, viņš saka, klausījums,
26:58nu, maši nevajag tie uz pussešos tā melna mašīnas,
27:02lai katru rītu iekšā jau mēs visu ģimeni pamostamies.
27:06Nu, tad tas tāds eksperimentējošs cauris te dzīvējas gājas, jā.
27:12Mēs runājam par tiem pusdieviem privātajā biznesā un tādā pasaka,
27:18bet kā tagad ir tev vai tā zināšana,
27:22kā šie cilvēki operē tev palīdz saskarsmē ar ierēdņiem?
27:26Tagad tev ir vairāk ar valsts struktūrām.
27:29Jā.
27:29Ja tas ir atšķirīgi ļoti, ļoti, vai arī cilvēki visur ir vienādi, principā,
27:34ja viņi ir pozīcijās?
27:36Cilvēki ir visur vienādi, bet, jā, šī valsts pasaula, viņa ir savādāka.
27:46Viņa ir savādāka, bet, nu, atkal viņa ir,
27:51nu, kā, nu, var runāt par to, ka tā ir tādā,
27:53nu, par tāda vidējā temperatūra slimnīcā.
27:56Bet īstenībā jau neviens nekad nav aizliedzis veidot atkal
28:01tās mikro komandas, mikro klimatas tur, kur cilvēki jūtās forši.
28:06Un, laikam, tas ir arī tas, ko es šobrīd cenšos darīt slimnīcā,
28:11ir veidot tos komandu, kur es ritīgi lapojos,
28:17jo man te bija nesen arī vien tikšanās, kur, nu, mēs tur runājam, tur kaut kā, tur ceturšņa rezultāti,
28:22un tur tā, un šī tā, ko mēs tur esam labi izdarījuši,
28:25un, nu, es kā, tā kā, kā bosses tur atklāju to,
28:29un tad pārējie tur stāst, ko nu katru noderi tur ir sadarījusi.
28:32Un es sēžu tie ar zālē, un es klausos, un es domāju,
28:36nu, bet tad ritīgi, nu, tā kā īstā universitātes slimnīcā izskatās,
28:41nu, un man ritīgi prieks un lepnes par to bija.
28:43Tad tas ir tie tie foršie brīži, un tas, ka tu izveido to,
28:47un, nu, tas, ka tev apkārt ir tā, tā, tā, varbūt, pelēcība nenozīmē to,
28:52ka tu nevari būt krāšanas.
28:55Paklau, Normand, bet tad, kad tu aizgāji, tikko aizgāji uz slimnīcu,
29:01tur nebija tā, ka uz tevi visi ārsti un administrācija skatījās,
29:05nu, tagad saldējumu Džekas atnāks.
29:07Skaidrs, ka bija. Nu, jā, tā jau arī bija, tā jau arī man tur sauc.
29:12Jā?
29:13Nu, skaidri lieta.
29:14Vēl aiz vien?
29:14Nē, vairāk nē, bet tā ir.
29:17Jā, kā tu tur tiki galveni?
29:19Nu, nē, nu, atkal, teiksim, es atnācu, nu, kā, ar to slimnīcu un kopā medicīnu,
29:26skaidrs mani mamma profesore, nu, kaut kādu, vismaz, gēnu līmenī man kaut kādu saskaru ar medicīnu.
29:35Tas ķirurgs, kas nekļūpa ķirurgu, bet mamma...
29:38Tā kā kaut kādu man tur bija, un arī tad, kad es nodarbojoties ar šiem sportiem,
29:44nu, es ik pa laikam nonācu slimnīcā.
29:47Tu visādi laust atslēskalu, noraut pīriksti, tur vēl kaut kas, un tā, un tad.
29:52Un tu saproti, nu, ka, nu, nav baigi forši, nu, vajadzētu kaut kā tā, lai foršāk viss tas strādā.
29:58Un tad, kā otrs stāsts, ir tas, ka man bija traumas plaušās,
30:05un man aizveda uz salriešiem, tur uz to tuberklaus un plaušu slimnību centru,
30:11kas tagad arī ir mūsu slimnīca sastāva daļa.
30:15Nu, tur apskatās, nu, tur izskatās bēdīgi, nu, zin kā, var arī ārā netikt,
30:21nu, ka var arī tā tas pacients varbūt arī tika paliks tajā slimnīcā.
30:25Nu, vismaz man pašam tāda sajūta pilnīgi noteikti bija tajā brīdī.
30:29Bet tad, pateicoties, vienkārši, nu, neticami brīnišķīgiem ārstēm,
30:36ne tikai es paliku dzīvus, bet patiesībā, nu, es varu braukt tagad vēlos atsīkstēs,
30:42kur tās plaušanas pārēdēs gan vajadzīgas, lai to elpot, vai ne?
30:45Un, man liekas, ka tieši arī atkal caur šo personīgo pieredzi,
30:50un tā varbūt atspoguļoja to personīgos, varbūt tas, kas man patika,
30:57kas man iedvesmojas arī ķēros tam klāt, jo atnākot tieši uz slimnīc,
31:01tas, kas man vēl jo katru dienu, kas man ļoti, ļoti iedvesmo, ir tieši šī ārstniecība.
31:08Jo tu aizēji un tu saproti, ka viņi faktiski katru dienu izdara brīnumu.
31:14Un tad man kā tādai atbalstu funkcijai ir patiesībā jānodrošina tas, lai citi viņam netraucētu,
31:22un lai viņi jūs tos forši.
31:24Nu, man liekas, ka tas nav baigi daudz prasīts un to, ko es arī tur cenšos izdarīt.
31:29Ja tas nebūtu noticis, varbūt es tagad nestrādātu slimnīcā.
31:32Ā, tas tev kaut kādā veidā…
31:34Jūlīgi noteikti.
31:35Jā?
31:36Jā.
31:37Jo man, patiešām, tā tuberkuložuma plauša slimnība slimnīca, viņi ir traka, viņi būvētu tur, nezinu, 70-ajos.
31:47Pirms 70-ajiem gadiem viņas būvēja, iepsējieši tās gadus, ka viņi būvēja reāli cietumnieki.
31:52Tur ir katra strepa pakāpiens ir savādāks.
31:55Un vienkārši tas bija arī viens no tiem, kas, es domāju, gan tiem ārstniecības personālām, gan tiem pacientiem.
32:05Tur ir arī kaut kādi tuberkuložas plati pacienti, kas ir reāli smagi pacienti. Viņi ir pelnieši kaut ko labāk.
32:11Es tagad ceru, ka mēs uzbūvēsim hipokrātielā, jauna slimnīca tieši priekš plauša slimnīca.
32:20Vēl tā viena lieta, ko es tev gribētu paprasīt tieši par slimnīcu un arī tas bija tāda, kad es uznāju, ka tu dosies šajā misija no saldējuma un no visa pārējā.
32:35Es tomēr domāju, bet privātā biznesā, mēs viss zinām, ir tā, ja tur ir kaut kā privātā biznesā staigā tie pusdievu vai kaut kas, un tas finansējums ir iespējams viņu vairāk piesaistīt, bet slimnīca ir valsts uzņēmums.
32:53Un reāli, cik ir tajā budžetā, tās naudas tik ir, un kā tu tur savas tos lielos plānas vari pārvērst realtātēm?
33:02Nu, ir tās tāda nauda jau patiesībā droši vien stāsts par to, ka tā nauda jāek piln jāizmanto, jo tā slimnīca ir liela, un patiesībā viņa sakārtoja, es domāju, tur var atrast, un sistēmu kopumā veselības tur var atrast gana daudz naudu.
33:21Tagad ir ļoti daudz visāda Eiropas projekta, kuras var izmantot, daudz ir dažāda starptautiskajā atbalsta projekta, kuras var izmantot.
33:27Tā patās, teiksim, es redzu, ka ir iespēja patiešām šeit arī Latvijā stiprinot to sistēmu, to naudu atrast iekšā sistēmā, jo tas pats, ko es darīju dienā, ka tu sāc, tu var uzlabot tikai to, ko tu mēri,
33:43un tad, kad tu sāc ievies šo skaipī aitu, tu sāc skatīties uz saviem finanšu rādītājiem, operatīvajiem rādītājiem, tu izstāst to, teiksim, arī ārsniecībai, tu izstāst rekušitā tēvu, tu viņas iesaist,
33:55un tādā veidā kopumā visu sistēmu un visu šī darbību, ieinteresējot cilvēkus, viņu kļūst efektīvāk un vērsta nevis tā pa visu lauku, bet uz mērķi, ko tu grib sasnēd.
34:08Jā, tas ir veselības, jo, protams, mums valstī, diemžēl, ir diezgan smāga, un tas ir viens, es esmu, piemēram, dzirdējis, ka onkoloģijas centrā jau gadiem medmās trūks,
34:25vienkārši, ka ķirurgi nevar operēt tāpēc, ka nav medmās.
34:30Visā Latvijā tā.
34:31Kāpēc nav medmās?
34:32Tur var sākt dziļrakt no tā, ka mums no pietiekami skolas, kas attīst medmās, skaidrs, ka mums jābūt daudz labākam atalgojumu līmenim,
34:43bet patiesībā, es domāju, ka tas viss sākās ar to, kā mēs skatāmies šīm māsām, jo patiesībā visā pasaulē šobrīd medicīna virzās uz to,
34:53kas saucās šīs nurse training hospital, ir tas, ka māsa ir tā, kas faktiski vada nodeļas, vada slimnīcas, un tas, ka šī māsas prestižs, viņas loma veselības aprūpē, ir daudz jāceļ.
35:06Un tajā brīdī, kad ārsts atnāk uz darbu, ārsts nodarbojas ar ārstsniecību.
35:10Viņš izstrāda ārstsniecības plānu, viņš apstās pacientu, viņš tur pārējo, bet patiesībā visu pārējo to procesu vada māsu.
35:19Un tas ir tāds liels, liels lūzuma punkts, kas mums jāpanāk arī sabiedrībo, jo tas cels prestižu,
35:26tas šo māsu darbu nostādīs pilnīgi citā līmenī, tas radīs šo vēlēšanos iet mācīties,
35:34un tas arī pēc tam savukārt radīs iespēju piesaistīt arī labu finansēju un viņu apmaksēju.
35:41Jā, jo reizēm nav šo medmāsu, tad vēl arī, es ezinu, vai tā apmaksa personāla ir arī tas,
35:51nu, tu zini, ka pacienti sūdzās par komunikāciju personālu slimnīcās un arī slimnīcā, kur tu vādi un tā, kā to vispār izsināt.
36:04Tāpēc tagad ir sākts tās aptaujas, kur mēs pacientam prasam, kā viņiem bija saskars,
36:09vai viņiem bija pietiekams atbalsts, vai viņiem izskaidroja.
36:13Jo arī sadarbība ar pacientu un pacientu organizācijām, tā jau arī kaut kas jauns.
36:18Un mēs zinām, ka tagad šī mūsdiena medicīna, jāpirms tam bija tā, ka, nu, tur jau atkal tas tā sistēma mazliet ir tāda,
36:27kad vēsturiski bija šie baltie vīrieši, kas bija tie dieva ārsti, nu, un tad bija pacienti tur, māsas, kas tur visu tā.
36:37Tad tagad tas mainās uz to, ka ārstniecības procesā lēmumu mūs pieņem pacients ar ārstu kopā.
36:44Un atkal tas nav kaut kas tāds, kas ir ļoti izplatīts mūsu sabiedrībām.
36:51Bet jūs slimnīcā tas sāk tā kā darboties?
36:54Tas ir jāmaina, un tur ir tas prasa daudz laika, tas nenotiek ātri.
36:59Jāatgriežas par tām bailēm, kas ir dzīvē, kāpēc tu turies pie kaut kādas vienas lietas un negrib iet, jo,
37:05ja tev dzīvē ir tādas vairākas, daudzas, svarīgas lietas – darbs, ģimene, riteņbraukšana, automašīnas,
37:15tavi vecāki, tavi draugi, tad patiesībā, ja tev pat viena no viņām negaidīt pazūdi, tu to vari kompensēt ar visām pārējām.
37:25Piedāvā Averto LV. Preces dārzam un atpūtai.
37:30Piedāvā Averto LV. Preces dārzam un atpūtai.
37:35Dalgriežoties vēl pie slimnīcām, tad, teiksim, man šķiet labi tur ir daudz ar ziedojumu palīdzību izdarīts,
37:48bet man liekas, ka tagad es lasu tikai labas atsaugsmas par bērnu slimnīcu.
37:53Tikai labas.
37:54Un tur arī ir, es tad nesenu biju kaut kad vienreiz, tur arī ir izremontēts, sataisīts, sakārtots,
38:00bet tā vienļoti svarīgā lieta ir tā komunikācija.
38:03Tur vienkārši nekad neviens vairs nav sūdzējies pa slikta komunikāciju.
38:08Es esmu runājusi ar daktēru aizsilniecu kādreiz, un viņa saka, ka īstnībā visiem mediķiem un visam medicīnas personālam
38:16būtu vajadzīga obligāti mācīt programma komunikāciju, jo cilvēkiem vajag to komunikāciju.
38:21Ja te slikta komunikācija, viņš to labo ārstniecību var nepamanīt.
38:24Tur ir to bišķiņ jau pat var plašāk paskatīties, jo, kad notiek šis ārstniecības apmācība,
38:34viņiem nemāca ne finanses, ne personāla pārvalda.
38:38Viņiem šis netiek iekļauts, viņi mācīja programmās.
38:41Tāpēc tagad arī skatoties, ka kļūst par nodaļu vadītājiem, klīnika vadītājiem, virsmāsām, virsārstiem,
38:48viņiem ir šis pienākums vadīt cits cilvēks, un viņi nekad to nav mācījušies skolā.
38:53Un kā, ja teiksim, arī to pašu komunikāciju?
38:56Viņi nezina to, un kā viņi to var zināt?
38:59Tāpat nodarboties ar kaut kādu publisko runu, tur nekāda dabiska nav.
39:03Tas ir ļoti precīzi, kas tevi jāzina, kā tevi jādara un kas tevi jādara.
39:07Un arī šeit ir tas, ka arī, ko es tagad daru, mēs esam ievēsuši šīs apmācības programmas mūsu kolēģiem,
39:14kas viens ir augstākā līmeņa vadītāja apmācības, otrs ir vidēlīmeņa vadītāja apmācības, kur mēs runāsim par to.
39:21Un tieši tagad arī tas, ko tu saki, mēs arī sāksim vairāk runāt par šo kopē, jo cilvēki pieredze mūsu stundīcā,
39:27jo cilvēki pieredze jau veidojas, tu nevar uztaisīt labu komunikāciju ar šo pacientu,
39:32ja šī komunikācija un labbūtība tiem cilvēkiem nav iekšā, šiem ārstiem un māsām nav labas slimnīcā.
39:38Tāpēc tas ir tāds kompleks jautājums, kas ir jārunāt kopumā par šo cilvēku labbūtību slimnīcā.
39:43Jā, es atceros kaut kādos ļoti cenos laikos, man teicis bija, nu kā teicis, gaiļos, ja?
39:50Un toreiz arī bija kaut kāda karantīna laikā kas, un sēdēja kaut kāda dāma, kundze.
40:00Viņa nebija gluža garderobista, bet tā kā, nu kaut kas viņa bija tur lējā, kas kliedza drausmīgu uz visiem.
40:08Viņa viņa uz visiem pat kliedza, ka jūs te vispār varēsiet atrasties tikai pusstundu un tūlītā un tādā drātsmīgi agresīvā balsī.
40:15Un sēks jau ienāca slimnīcā un viņš jau tika.
40:18Un tad, es saprotu, varbūt viņai laba diena pēc tam bija, bet tas ir arī par šo pašu komunikāciju.
40:23Es ceru, ka tagad tas ir, nu nav vairs tik trāki, bet nu tur vadītājiem, slimnīcas vadītājiem ir par šo, tā kā jāsako tam tādām lietām.
40:31Protams, tas ir tieši un tur to jau viss jau var.
40:35Nu, man daudz lietas patīk skatīties ceru humāru, jo tas ir, nu tas ir savu veidu, arī manas tāds aizsarga mehānisms, un tāpēc man bija, nu mums šobrīd ir ļoti daudz pacienti.
40:49Mums ir dienas, kad mums uz mūsu neatliekamo pēc palīdzības griežās 280 cilvēki vienā dienā, vienā dienakslaikā.
40:5628?
40:58280 pacienti.
40:59Un tad, nu, pusi atveda ar neatliekamo, un pusi atbrauc, atnāk paši.
41:09Un tad, nu skat, tas ir, nu, višķi neatliekamā, viņa milzīgs tāds augsts stresa vid, un es patiešām esmu ārkārtīgi, pateicīgs un lepnis ar to, ko dakters Višņakovs dar,
41:22vadot šo neatliekamo klīniku, ja tas ir abrīnojami. Un tad es tur, nu, piekdienas vakarā es tur noeju lejās, ka tos, nu, tie pacienti, nu, nenormāli daudz nekārši,
41:32pilns visu, un es vēl redzu, ka ārā tur tajā uzgaidāmajā telpa arī sēžu visi, un es domāju, nu, varbūt man jāiziet ārā un jāsaka, nu, labdien, mans vārds Normundis Staņēviš, un es pateicos, ka jūs iet izvēlējušies mūsu slimnīci.
41:46Un viņš tur sēž divas stonas, varbūt, cilvēks.
41:51Bet, protams, tas ir ļoti svarīgi, to jau arī tādā veidā, ka, ja šiem cilvēkiem, ja mums samazinās stress līmenis un vispārējais, arī šis atlapšanas periodas samazinās.
42:06Un tā problēma jau ir arī sistemātiski, jo Eiropā kopumā apmaksa sistēma par medicīnu ir balstīta uz to, ka nevis, ka tu izārstē pacienti, bet par to, ka tu viņi stacionē, vai ka tu veic kaut kādu manipulāciju.
42:23Nu, un tāpēc ir, kas kaut ko ārstniecībā tagad sauc par terapētiskajiem magnētiskās rezonans procedūrām, ir jau, nu, tas magnētiskā rezonans, viņi jau neko neārstē.
42:34Un tad ir jocīgi, nu, ka cilvēki raujās viņu taisīt, nu, un ir ārkārtīgi daudz pakalpojums niedzē Latvijā, kas nekautrējās arī to darīt.
42:45Bet tas, kas ir, uz ko būt jāiet, ir tas, ka ir uz rezultātu.
42:50Tad mums ir nepieciešams vesels pacients.
42:54Ļoti bieži tas nav jādara slimnīcā, viņi pat var ārstēt mājās.
42:58Ļoti bieži tur jāveic, ir vienkārši jāveic šīs procedūras, un to var izdarīt,
43:03bet esošās Eiropas sistēmas to nestimulē.
43:07Un tāpēc, teiksim, arī tas, ka mēs skatāmies kopumā daudz lietas mainot,
43:12ir tieši jāpaturprātā, kādas ir šīs stiprās un mājās puses tajā sistēmā,
43:17lai mēs varētu radīt labākas apstākļas arī tiem mūsu sabiedrībai.
43:20Es tā domāju, ka varbūt, ka slimnīca ir paveicies, ka viņi ir, ka saldēm čāls atnāca vadīt visu to pasākumu.
43:34Tāpēc vienkārši, ka tu esi vienmēr bijis ļoti, kā tu teici, motivēts un orientēts uz sasniegumiem.
43:39Un tā tāla motivācija, cik es zinu, viņa nekad nav bijusi, tieši kā tu teici, tas ir par visu komandu.
43:48Tas ir veikšos sasniegums kopā ar komandu. Nevis es te būšu tagad zvaigzne, ja?
43:52Un tev arī nebūtu, es pilnīgi ticu, tā nebūtu grūti iziet un pateikt, katru esmu pasveicināties ar šiem te pacientiem.
44:00Bet tev ir ļoti augsta līmeņa stresa darbs. Labi, tu brauc ar riteni.
44:05Bet totnāc akarā mājās, te vilzi sagaida, meitiņi sagaida.
44:11Tur runā vispār ģim.
44:15Ja tu uzreiz dodies ar riteni, kaut kur jau no slimnīcas.
44:19Zin, kā jādzīst. Tagad sākot strādāju slimnīcā, tas manas treniņa grafiks ir diezgan cieca.
44:25Tomēr tas darbs prasa diezgan daudz tā laika.
44:30Bet es domāju, tieši mājās, atrašanās mājās un atrašanās ar ģimeni, man ir svarīgi.
44:41Tas man dod spēku un tieši arī kopā braucot ar Ilzi vai braucot ar...
44:50Mēs nesen bijām ar Estari arī aizbraukuši divatā tādā ceļojumā uz startu apmeklējotos zinātnes centrus un dažādas baseins un trubas, kur viņai sešu gadu...
45:03Tu brauc līdzi, bet...
45:04Ja, man jau baigi patīk un tad man kaut kādā brīdī sāka likties, ka man žauns parādīsies, tik ilgi dzīvojoties uz ūdeņu.
45:11Bet tādā veidā man šķiet, ka tu arī gūsti to dažādību.
45:18Jo, redzi, tas, kas ir, nu, jāatgriežas par tām bailēm, kas ir dzīvē, kāpēc tu turies pie kaut kādas vienas lietas un negrib iet jau...
45:27Ja tev dzīvē ir tādas vairākas, daudzas, svarīgas lietas, darbs, ģimene, riteņbraukšana, automašīnas, tavi vecāki, tavi draugi,
45:38tad patiesībā, ja tev pat vienu no viņām negaidītu pazūdi, tu to vari kompensēt ar visām pārējām.
45:45Bet ja tu esi visu to savu dzīvi uzbūvējis, visas kārtas liekot uz vienu, tad, nu, patiesībā, tās tavas bailes arī to zaudēt ir daudz lielāks.
45:57Un tāpēc es domāju, ka tomēr, lai katram cilvēkam ir jāizveidošas sabalansētais dzīvs veids, kur tu var paskatīties gan uz sevi, gan uz apkārt.
46:09Protams, ka gūt sev prieku, gūt sev baudījumu, gan materiālu, gan garīgu, gan seksuālu, gan visādi savādāk, bet arī saprast, kas ir tas, ko tu vari dot citiem.
46:21Un tādā veidā, manuprāt, tā smalka savu ko diversificējot to savus dzīves riskus, to arī panāca to, ka iespējams, ka tu var uz to visu skatīties tā mazliet mierīgāk.
46:35Un caur tādu patiešām, nevis ir tādu nervozu smiekliņu pa to smieties, bet ir tādu veselīgu.
46:42Zini, Normāda, es tiešām ticu, ka tev visi izdosies, lai arī tā ir tik ļoti smaga joma, ko tu esi izvēlējies un uzņēmies.
46:54Un es paldies, ka tu atnāc, un šodien mums bija nevis vadītājs, bet cilvēks Normāns, un es nav vēlu tev tiešām izdošanos.
47:03Paldies, vien.
47:04Piedāvā Averto LV. Preces dārzam un atpūtai.